Izsakām pateicību visiem, kas mums izrādīja savu sirsnību un līdzjūtību, atvadoties no Mārtiņa – dalījās savās pārdomās, atnesa ziedus, aizlūdza, muzicēja un atbalstīja mūs ar domām un darbiem.
Esam aizkustināti un pārsteigti, cik dziļi un plaši Mārtiņš ir uzrunājis cilvēkus.
Kā savu kapa vietu viņš izvēlējās Limbiķu kapus, kur viņš ir apbedīts “nabago nodaļā”, kopā ar cilvēkiem, kuriem viņš kalpoja. Bēru dienā spīdēja saule un bēru saime ienesa kopības un pasargātības sajūtu šajā vietā. Bet jau nākamajā dienā tur pūta auksti vēji, nakts salna bija skārusi mūsu atnestos ziedus – skaudrums un pelēkums bija atgriezies. Gribas, lai mūsu mīlestība un gādība aptver Mārtiņu, pasargā viņu un dod siltumu. Gribas ticēt, ka viņš ir Dieva mīļajās rokās.
Laikam Mārtiņš jau zināja, cik grūti mums būs, viņam aizejot. Droši vien, tāpēc viņš mums uzdeva īstenot savu pēdējo projektu – uzcelt Jēzus statuju Limbiķu kapos kā cerības un līdzjūtības simbolu. Mēs ļoti ceram, ka izdosies to īstenot līdz viņa dzimšanas dienai, un ka 27. augustā kopā ar jums varēsim šajā vietā svinēt un pieminēt Mārtiņu.
Mājaslapā martins.urdze.lv turpināsim apkopot jūsu atmiņas un informēsim par viņa pēdējās vēlēšanās īstenošanas gaitu.
Gita, Tabita un Toms
