Ieraksts ir automātisks tulkojums no DeepL Translate.
Projekta darba laikā (un mēs īstenojām diezgan daudz projektu…) man vienmēr patika sarunāties ar Martinu kafijas pauzēs un pusdienu laikā. Ne tikai tāpēc, ka mēs bijām draugi un dalījāmies privātās lietās, bet arī tāpēc, ka Martins bija cilvēks, kas mūs atgriezās uz zemes – prom no projekta valodas un tehniskiem darba jautājumiem. Viņš lika mums ieraudzīt cilvēkus, kuru labā mēs strādājām, un ļoti bieži bija tā kritiskā balss, kas mums atgādināja par mūsu atbildību. Tomēr tās nebija tikai nopietnas sarunas, mēs baudījām arī vieglas vakariņu sarunas, runājot par ceļojumiem, kuros bijām bijuši, par cilvēkiem, kurus bijām satikuši, par grāmatām, ar kurām bijām saskārušies, un smieklīgām epizodēm, ar kurām bijām saskārušies.
Kopumā es patiešām palaidīšu garām labu draugu, un visas jaukās atmiņas glabāsies manā sirdī.
Paldies par jauko ģimenes fotogrāfiju, kurā redzams Martins kopā ar saviem mīļajiem, par kuriem viņš rūpējas un kurus ieskauj mīlestība un siltums.
Doris Scheer