Jaunumi

Lieldienu laiks ir piemērots brīdis, lai padalītos ar priecīgām ziņām par Jēzus statujas ieceri Limbiķu kapos.

Īsi pirms savas nāves Mārtiņš izteica vēlēšanos, lai Limbiķu kapos uzstādītu statuju, kurā Jēzus ar atvērtām rokām aicina pie sevis visus, kas ir bēdīgi un grūtsirdīgi un Jēzus tos grib atvieglināt. Vēl 2021. gadā pavasarī mākslinieks Ojārs Feldbergs piekrita radīt šo pieminekli. Tālāk viņš atrada piemērotu granīta laukakmeni un sākotnējo idejas skici pārnesa pilna izmēra māla metā, kurā redzams kā, spītējot smagumam, Jēzus nāk mums pretī ar vieglu soli un atvērtām rokām. Mets pašlaik tiek atliets ģipsī, un jau tuvākajā laikā Feldbergs sāks kalt statuju akmenī. Vasaras otrajā pusē tā tiks uzstādīta kapsētā.

+++

Ievads

Gads tuvojas noslēgumam. Krusta baznīcā un Liepājas Diakonijas centrā pēc ierobežojumiem, kas saistīti ar pandēmiju, beidzot atkal varēja notikt daudzas aktivitātes; draudze, kurā ir 95 draudzes locekļi, turpina mācītāja Martina Urdzes iesākto darbu. Viens no viņa impulsiem ir īpaši efektīvs: uzņemties kopīgu atbildību par veiksmīgu draudzes dzīvi. Mācītāja vieta joprojām ir brīva. Diakonijas centra vadītāja Karina Krieviņa un neliela komanda kopā ar viņu organizē ikdienas darbu draudzē, kā arī dievkalpojumus, projektus un citus pasākumus.

Turpinās juridiskie strīdi ar Latvijas Evanģēliski luterisko baznīcu (LELB). Šogad bija panākums: Latvijas Augstākā tiesa nolēma, ka Krusta baznīcas draudzes nosaukums ir likumīgs un netiks atsaukts, kā to pieprasīja LELB.

Nākamais tiesas datums ir 14.02.2023., kad notiks sarunas par baznīcas un centra telpām. Tos pieprasa LELB. Ņemot vērā neskaidro iznākumu, pagaidām tiek apturēti steidzami nepieciešamie draudzes ieguldījumi, piemēram, baznīcas jumta remonts vai arī bojātā lifta remonts. Tas neietekmē darba saturu.

+++

Garš, drūms slimnīcas koridors – Mārtiņš un es tajā spēlējam futbolu. Viņš ir apmierināts ar dzīvi, pat priecīgs, bet ir maz spēka. Mārtiņš man piespēlē bumbu, lai es varētu izdarīt tālu sitienu…

Tabitas sapnis Mārtiņa nāves naktī 23. aprīlī. Mārtiņam tas droši vien būtu paticis.

---

Mīļie draugi,

Mārtiņš šajās dienās bieži ir kopā ar mums. Viņa pēdējās nedēļas mums bija un ir cieši savijušās ar Lieldienu laika notikumiem – bezspēcība, ko izjutām viņa straujās slimības priekšā, Covid-19 pandēmijas ēna, lielās skumjas, kopības sajūta. Un klusā pārliecība, ka esam vienoti mīlestībā.

Vakar Toms un Amanda kopā ar Ivaru un viņa ģimeni bija pie Mārtiņa kapa, ko Krusta draudzes ļaudis bija krāšņi apstādījušas.

+++

Pagājušas trīs nedēļas kopš Mārtiņa dzimšanas dienas. Bet saņemtais siltums, piedzīvotā kopība mūsu skumjās, kā arī apziņa par to, ka Mārtiņš daudziem no mums ir bijis un paliks kā liela dāvana, turpina nest un piepilda sirdi ar dziļu pateicību.

Mārtiņa nāve šī gada 23. aprīlī pienāca tik neaptverami strauji. Mēs visi bijām cerējuši, ka būs vēl drusku laika. Bet atskatoties, ir skaidrs, ka viņš iekšēji jau sen bija sagatavojies savai aiziešanai.
Nedēļu pirms savas nāves Mārtiņš ar mums (Tabitu un Tomu) aizbrauca apskatīt savu kapa vietu Limbiķu kapos – nodalījumā, kur ir apbedīti Iļģu pansionāta iedzīvotāji. Par ieceri šeit uzstādīt Jēzus statuju veltītu šiem cilvēkiem, viņš vairs varēja pastāstīt tikai īsos vilcienos, un atstāja šīs idejas īstenošanu mūsu ziņā.

Pēc piestāšanās Limbiķu kapos Mārtiņš mūs aizveda dažus kilometrus tālāk uz vēl vienu mums nezināmu vietu – uz Purvičiem, kur iepazīstināja ar Andri Leimantu un viņa radīto unikālo pasauli. Purviči ir gan sanāksmes vieta grupām, gan atpūtas vieta ģimenēm. Blakus baskāju takai, labirintam, visādiem seniem, raibi nokrāsotiem darbarīkiem un skulptūrām, ir skaists pagalms ar īpaši veidotu lapeni. Viss ir Andra paša veidots, no visa tā, ko citi cilvēki met prom.

+++

Izsakām pateicību visiem, kas mums izrādīja savu sirsnību un līdzjūtību, atvadoties no Mārtiņa – dalījās savās pārdomās, atnesa ziedus, aizlūdza, muzicēja un atbalstīja mūs ar domām un darbiem.

Esam aizkustināti un pārsteigti, cik dziļi un plaši Mārtiņš ir uzrunājis cilvēkus.

Kā savu kapa vietu viņš izvēlējās Limbiķu kapus, kur viņš ir apbedīts “nabago nodaļā”, kopā ar cilvēkiem, kuriem viņš kalpoja. Bēru dienā spīdēja saule un bēru saime ienesa kopības un pasargātības sajūtu šajā vietā. Bet jau nākamajā dienā tur pūta auksti vēji, nakts salna bija skārusi mūsu atnestos ziedus – skaudrums un pelēkums bija atgriezies. Gribas, lai mūsu mīlestība un gādība aptver Mārtiņu, pasargā viņu un dod siltumu. Gribas ticēt, ka viņš ir Dieva mīļajās rokās.

Laikam Mārtiņš jau zināja, cik grūti mums būs, viņam aizejot. Droši vien, tāpēc viņš mums uzdeva īstenot savu pēdējo projektu – uzcelt Jēzus statuju Limbiķu kapos kā cerības un līdzjūtības simbolu. Mēs ļoti ceram, ka izdosies to īstenot līdz viņa dzimšanas dienai, un ka 27. augustā kopā ar jums varēsim šajā vietā svinēt un pieminēt Mārtiņu.

Mājaslapā martins.urdze.lv turpināsim apkopot jūsu atmiņas un informēsim par viņa pēdējās vēlēšanās īstenošanas gaitu.

Gita, Tabita un Toms